"Protams. Mēs esam augstākie radījumi, un, ja mēs tiešām apzinātos visu cilvēka ģēnija spēku un dzīvotu tikai augstākajiem mērķiem, mēs galu galā būtu kā dievi. Bet tas nekad nenotiks, - cilvēce izvirtīs, un no ģēnija nepaliks ne pēdu."
No kurienes nāk mūsu paradumi?," viņš prātoja, "Kas tā par noslēpumainu fabriku, kas ražo mūsu labos un nelāgos ieradumus?
Viņš pieder pie tās vīriešu šķiras, kam sievas ir kā skaists breloks pie pulksteņa ķēdes. Viņi tās neievēro, kamēr kādu dienu neierodas zaglis un netaisās nozagt skaisto breloku viņu pašu mājā, Tad viņi pēkšņi kļūst par dedzīgiem sava īpašuma tiesību aizstāvjiem, bet tikai tādēļ, ka aizskarta viņu patmīlība.
.. ir uzpūtība, skaudība un skopums trīs čūskas, kas pa ļaužu prātiem šaudās
Vienaldzība padara meiteni nežēlīgu, bet rūpes - maigu. Katram puisim tiek tas, ko viņš ir pelnījis.
Ja galdniekam krēsls nav labi padevies, tomēr uz tā vēl var sēdēt. Ja zinātnieks neatklāj jaunu patiesību, viņa darba vērtība ir mazāka nekā nekas.
Es teicu: "Tie, kas sēž pie pilna galda, tie vienmēr nonicinās izsalkušo; tiem nenāks paradīzes laime salda."
Visur klusums, miers, un protestē vienīgi mēmā statistika: tik un tik zaudējuši prātu, tik un tik spaiņu izdzerts, tik un tik bērnu gājis bojā no trūcīga uztura.. Un šāda kārtība, acīm redzot, ir vajadzīga, acīm redzot, laimīgais jūtas labi tikai tāpēc, ka nelaimīgie nastu nes klusēdami un bez šās klusēšanas laime nebūtu iespējama.
Protams. Mēs esam augstākie radījumi, un, ja mēs tiešām apzinātos visu cilvēka ģēnija spēku un dzīvotu tikai augstākajiem mērķiem, mēs galu galā būtu kā dievi. Bet tas nekad nenotiks, - cilvēce izvirtīs, un no ģēnija nepaliks ne pēdu.
..Ādams netic, ka cilvēki ir ļauni. Viņš tic, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, un viņu izvēles padara viņus par to, kas viņi ir. Ja izdari pietiekami daudz sliktu izvēļu, kļūsti par sliktu cilvēku.
Ļaužu samierināšanās ar savu cilvēcisko nepilnību nenāktu par labu biznesam.
Lai tavas acis nekad nelej tik karstas, mokošas un sirdi plosošas asaras, kādas plūda no manējām! Lai tu nekad nebūtu spiests piesaukt Visvareno tādās bezcerīgās un ciešanu pārpilnās lūgšanās, kādās tajā stundā raidīju pret debesīm! Lai tev nekad nebūtu jābaidās kļūt par posta un nelaimes nesēju cilvēkam, kuru tu mīli vairāk par visu!
Bet cik savādi, ka cilvēks, kurš ir tik niecīgs, ieguvis varu, kas paplašina šaurās laika un telpas robežas, izkļuvis ārpus savas esamības, ielauzies dabas slepenajās norisēs un aplēsis to turpmākās sekas.
Mēdz teikt, ka cilvēki viens otram ir kā sods, pārbaudījums vai dāvana. Uzreiz jau nevar saprast kas ir kas, Viņa grib ticēt, ka šoreiz ir saņēmusi dāvanu.
No kurienes nāk mūsu paradumi?," viņš prātoja, "Kas tā par noslēpumainu fabriku, kas ražo mūsu labos un nelāgos ieradumus?
Viņš pieder pie tās vīriešu šķiras, kam sievas ir kā skaists breloks pie pulksteņa ķēdes. Viņi tās neievēro, kamēr kādu dienu neierodas zaglis un netaisās nozagt skaisto breloku viņu pašu mājā, Tad viņi pēkšņi kļūst par dedzīgiem sava īpašuma tiesību aizstāvjiem, bet tikai tādēļ, ka aizskarta viņu patmīlība.
.. ir uzpūtība, skaudība un skopums trīs čūskas, kas pa ļaužu prātiem šaudās
Vienaldzība padara meiteni nežēlīgu, bet rūpes - maigu. Katram puisim tiek tas, ko viņš ir pelnījis.
Ja galdniekam krēsls nav labi padevies, tomēr uz tā vēl var sēdēt. Ja zinātnieks neatklāj jaunu patiesību, viņa darba vērtība ir mazāka nekā nekas.
Es teicu: "Tie, kas sēž pie pilna galda, tie vienmēr nonicinās izsalkušo; tiem nenāks paradīzes laime salda."
Visur klusums, miers, un protestē vienīgi mēmā statistika: tik un tik zaudējuši prātu, tik un tik spaiņu izdzerts, tik un tik bērnu gājis bojā no trūcīga uztura.. Un šāda kārtība, acīm redzot, ir vajadzīga, acīm redzot, laimīgais jūtas labi tikai tāpēc, ka nelaimīgie nastu nes klusēdami un bez šās klusēšanas laime nebūtu iespējama.
Protams. Mēs esam augstākie radījumi, un, ja mēs tiešām apzinātos visu cilvēka ģēnija spēku un dzīvotu tikai augstākajiem mērķiem, mēs galu galā būtu kā dievi. Bet tas nekad nenotiks, - cilvēce izvirtīs, un no ģēnija nepaliks ne pēdu.
..Ādams netic, ka cilvēki ir ļauni. Viņš tic, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties, un viņu izvēles padara viņus par to, kas viņi ir. Ja izdari pietiekami daudz sliktu izvēļu, kļūsti par sliktu cilvēku.
Ļaužu samierināšanās ar savu cilvēcisko nepilnību nenāktu par labu biznesam.
Lai tavas acis nekad nelej tik karstas, mokošas un sirdi plosošas asaras, kādas plūda no manējām! Lai tu nekad nebūtu spiests piesaukt Visvareno tādās bezcerīgās un ciešanu pārpilnās lūgšanās, kādās tajā stundā raidīju pret debesīm! Lai tev nekad nebūtu jābaidās kļūt par posta un nelaimes nesēju cilvēkam, kuru tu mīli vairāk par visu!
Bet cik savādi, ka cilvēks, kurš ir tik niecīgs, ieguvis varu, kas paplašina šaurās laika un telpas robežas, izkļuvis ārpus savas esamības, ielauzies dabas slepenajās norisēs un aplēsis to turpmākās sekas.
Mēdz teikt, ka cilvēki viens otram ir kā sods, pārbaudījums vai dāvana. Uzreiz jau nevar saprast kas ir kas, Viņa grib ticēt, ka šoreiz ir saņēmusi dāvanu.